Velta Čebotarenoka

Dzimusi 1949. gada 1. aprīlī Rīgā. 

Izglītība: Rīgas 3. vidusskola (1966) un Latvijas Valsts universitā­tes Filoloģijas fakultāte (1972). 

Darba gaitas uzsāka 17 gadu vecumā kā sekretāre Latvijas PSR Kinoamatieru studijā. Pēc augstskolas absolvēšanas strādāja Latvi­jas PSR Zinību biedrības Kultūras komisijā par referenti. Darba pie­nākumi bija saistīti ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citu toreizējās PSRS republiku mākslinieku uzstāšanos organizēšanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos. 

1985. gadā sāka strādāt laikrakstā “Jūrmala”, kas atmodas laikā kļuva par ietekmīgu me­diju visā Latvijā un bija nozīmīgs Latvijas Tautas frontes (LTF) organizēšanā Jūrmalā. Ak­tīvi piedaloties LTF veidošanā, kļuva par vienu no Jūrmalas LTF līderēm, LTF dibināšanas kongresā (1988) tika ievēlēta par LTF domes locekli. Bijusi arī LTF 2. (1989) un 3. (1990) kongresa delegāte. 

Uzstājoties debatēs LTF 1. kongresā, ierosināja uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī. 1988. gadā kopā ar LTF Jūrmalas dalībniekiem pacēla Latvijas ka­rogu virs viesnīcas “Majori” un virs sanatorijas “Ķemeri”. 1989. gadā izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP), aicināja to darīt arī citus PSKP biedrus. Šīs ini­ciatīvas rezultātā pašlikvidējās laikraksta “Jūrmala” partijas pirmorganizācija. 1989. gadā tika ievēlēta par Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes deputāti, vēlāk – par tās priekšsēdētāja vietnieci. 

1990. gadā no LTF saraksta kandidēja Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) vēlēšanās, tika ievēlēta no Jūrmalas 85. vēlēšanu apgabala, pārspējot Sergeju Averšinu, kara sana­torijas “Majori” ārstnieciskā korpusa priekšnieku. Par V. Čebotarenoku nobalsoja 5349 no 7669 vēlētājiem. LR AP darbojās Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā, piedalī­jās apžēlošanas lūgumu izskatīšanā. 

Pēc AP deputātes pilnvaru izbeigšanās strādāja sabiedrisko attiecību jomā, tostarp uz laiku ieņēma AS “Banka Baltija” viceprezidentes amatu. Kopš viņa vada biedrību “4. maija Deklarācijas klubs”, aktīvi piedalās vēstures notikumu skaidrošanā un vēsturiskās atmi­ņas stiprināšanā Latvijas sabiedrībā. 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. 

Interesanta lappuse V. Čebotarenokas biogrāfijā ir dalība spēlfilmā “Baltā tuksneša saule”, atainojot vienu no Abdulas sievām – Hafīzu. Šī spēlfilma PSRS laikā iemantoja milzu po­pularitāti un, neraugoties uz padomju ideoloģijas gaismā atainotajiem vēstures notiku­miem, kļuva par sava laika stila ikonu. 1970. gadā vien filmu PSRS noskatījās aptuveni 50 miljoni skatītāju. 

Vēsturiski nozīmīgas personas bija arī V. Čebotarenokas vecāki. Tēvs Arnolds Deglavs (1904–1969) bija 4. Saeimas deputāts (1933–1934). Pēc PSRS okupācijas sadarbojās ar okupācijas režīmu. 1940. gadā viņam tika piešķirts Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētāja amats. Rīgas pašvaldības vadītāja amatu viņš saglabāja līdz 1951. gadam (izņemot vācu okupācijas periodu). V. Čebotarenokas māte Aina Deglava (1909–1992) ilg­stoši (1959–1982) vadīja Latvijas PSR Valsts bibliotēku (Latvijas Nacionālās bibliotēkas priekšteci).